Splitmasāža

Šīs masāžas vēsture, gluži tāpat kā arī visas metodes, ir aizsākusies tad, kad es pamanīju, ka dažas manas klientes aizņemtības dēļ neveica nekādus mājasdarbus sejas fitnesā, bet gan koncentrējās tikai uz viena vienkārša, taču efektīva paņēmiena  – dziļas mīksto sejas audu izmīcīšanas ar izlīdzināšanu un to pārvietošanu no centra uz malām – un ieguva ļoti labu rezultātu.

Sejas novecošanos pavada mīksto audu zudums noteiktās vietās (orbitālajā, vaigu, deniņu, apakšžokļa, zoda, virsdegunes un ap muti) un noturīga tauku hipertrofēšanās citās (zoda, sānu deguna-lūpu grumbas un lūpu-zoda līnijas, dubultzoda, maisu zem acīm un vaigu) sejas vietās. (1,2)

Sejas audu blīvuma zudums un tam sekojošs tauku izkārtojums uz sejas nodrošina sejas izskata īpatnības katrā no cilvēka vecumiem. (3) Jaunu seju raksturo difūzs, sabalansēts virspusējo un dziļo tauku izkārtojums, kas rada ieapaļu trīsdimensiju topogrāfiju, iezīmējot virkni arku un reljefumu.(4)

Mēs visu savu mūžu smaidām, smejamies, sarunājamies. Ja jūs pieiesiet pie spoguļa un plati pasmaidīsiet, jūs redzēsiet, kā liels zemādas taukaudu slānis pārvietosies uz deguna pusi. Ar laiku šis pārvietotais apjoms sāk fiksēties deguna-mutes rajonā. Kad aizrit trešais gadu desmits, āda sāk zaudēt savu elastību, un vaigu taukaudi palielina deguna-mutes grumbas pat tad, kad seja ir miera stāvoklī. (5)

Tas nozīmē to, ka audu apjoms ir pārvietojies uz deguna pusi un sejas sānos tā ir kļuvis būtiski mazāk.

Zemādas tauku slāņa samazināšanos atsevišķās vietās arī ietekmē muskuļu saspringums – košļājamā muskuļa sasprindzināšana, deniņu muskuļa pārlieku lielā sasprindzināšana, sakniebtas lūpas, sasprindzināta piere – tas viss veicina zemādas tauku slāņa samazināšanos vietās, kur atrodas minētie muskuļi, un grumbas, kuras rada muskuļu spazmas, kļūst daudz redzamākas.

Zemādas taukaudu nevienmērīgums, vietas, kur to ir palicis pavisam maz vai kur ir notikusi tauku hipertrofēšanās, var viegli konstatēt, palpējot sejas audus.

Paņemiet dziļā horizontālā tvērienā ar abu roku rādītājpirkstu un īkšķi audus pie lūpu kaktiņa un vaiga vidū un iztaustiet audus pa kreisi un pa labi, uz mutes kaktiņu un uz žokļa malu. Audus ņemiet dziļi, tā, lai vaiga iekšējā puse būtu satverta. Gandrīz vai noteikti jūs konstatēsiet, ka tuvāk mutei jums audu ir daudz vairāk nekā žokļa malā. Un to pašu jūs konstatēsiet, izejot ar tādiem dziļiem veltnīšiem visu sava smaida līniju no mutes kaktiņa līdz ausij, no deguna līdz deniņiem, saķerot audus dziļi – līdz pašam kaulam. Turklāt jūs konstatēsiet samērā sāpīgas audu vietas – tās ir tauku hipertrofēšanās vietas, bet tuvāk sejas malai pie auss – sejas mīksto audu plānumu.
Ja jūs aplūkosiet sejas dziļo audu anatomiskos attēlus, tad redzēsiet, cik lielu sejas audu apjomu aizņem tieši tauki (ar bultiņām norādīti muskuļi, ar gaišāku krāsu iezīmētas fascijas un tauki).

Ja paskatās vēl dziļāk, tad zem košļājamā muskuļa mēs redzēsim vaiga tauku slāni, tā saucamo Biša (Bichat) tauku slāni, kuram ir milzīga loma ar vecumu saistītajās estētiskajās izmaiņās.

Pēc daudzu anatomijas speciālistu un ķirurgu domām, dziļo grumbu veidošanās procesā daļēji piedalās arī Biša (Bichat) tauku slānis, kas ir ļoti sarežģīta anatomiska struktūra ar daudzām variācijām: tā var būt jau deniņos un no tiem turpināties vietā, kas atrodas zem visa vaigu kaula, atrasties zem visa vaiga – tās centrālās daļas, piedalīties deguna-mutes rievu veidošanā, kā arī «soof» zonu veidošanā. Kā tas ir redzams, šeit mums ir darīšana ar tauku struktūrām un īpatnībām darbā ar tām.

Tieši tāpēc minētā masāža ir izveidojusies kā metode, kas ir virzīta uz daudz vienmērīgāku taukaudu izvietošanu, to atjaunošanu zuduma vietās un tauku hipertrofēšanās samazināšanu tur, kur tā ir radusies, muskuļu tonusa izlīdzināšanu, apjomu veidošanu un nelīdzenumu izlīdzināšanu, t.i., pietiekama un sabalansēta audu slāņa radīšanu uz sejas vai tā pārdalīšanu, kas būtu līdzīga gados jaunas sejas audu atbilstībai.

Jau sen ir zināms, ka, laikam ritot, nākas izvēlēties: seja vai augums, tomēr parasti līdz ar lieko svaru vienmēr līdzi nāk tauku hipertrofēšanās dubultzoda un kakla apvidū. Šis estētiskais defekts tiek novērsts ar splitmasāžas paņēmieniem.

Šī masāža ļoti veiksmīgi iedarbojas uz kalsnām sejām, sejām, kurām ir pamatīgi iekrituši vaigi. Agrāk es domāju, ka dažos gadījumos tādus vaigus nekad nevarēs „piepildīt”, tomēr ritēja laiks un seja „piepildījās” un izlīdzinājās.

Pazūd uzpampumi un tūskas zema acīm, jo arī tie ir tauki, samazinās tauku trūces  iekšējā orbitālajā apvidū, izlīdzinās deguna-mutes rieva, tāpēc ka tās apjomu lielā mērā veido tauki un iestāvējusies limfa, piepildās deniņi, jo uzlabojas asinsrite šajā zonā, kļūst daudz gludāka piere, jo tiek noņemta muskuļu spriedze, paceļas uzacis, zūd uzpampums zem un ap acīm.

Šī masāža, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, labi darbojas uz sejām ar fīleriem, izlīdzinot pēc to ievadīšanas sablīvējumus, sadalot zemādas audus daudz vienmērīgāk un paildzinot efektu pēc to ievadīšanas.

Šī masāža ir divu veidu – kā pašmasāža un kā profesionāla procedūra. Tāpēc savos praktiskajos semināros es noteikti apmācu speciālistus, strādājot pašiem ar savām sejām, lai novērstu vecuma radītās izmaiņas, kā arī strādājot ar klienta seju un veicot profesionālu masāžu, kas var tikt piedāvāta kā patstāvīga masāža vai var būt daļēji iekļauta jau eksistējošā procedūrā.

Literatūras saraksts:

  1. Coleman SR. Structural Fat Grafting. St. Louis, MO: Quality Medical Publishing; 2004
  2. Gosain AK, Klein MH, Sudhakar PV, Prost RW. A volumetric analysis of soft-tissue changes in the aging midface using high-resolution MRI: implications for facial rejuvenation. Plast Reconstr Surg 2005; 115:1143-1152.
  3. Hamra ST. The role of orbital fat preservation in facial aesthetic surgery. Clin Plast Surg 1996; 23:17-28
  4. Hamra ST. The role of orbital fat preservation in facial aesthetic surgery. Clin Plast Surg 1996; 23:17-28) (7- Donofrio LM. Fat distribution: a morphologic study of the aging face. Dermatol Surg 2000; 26:1107-1112]
  5. Owsley JQ. Lifting the malar fat pad for correction of prominent nasolabial folds. Plast. Reconstr. Surg. 91: 463, 1993